Kopš agras bērnības mani vienmēr interesējuši jautājumi: no kā viss sastāv, kā viss darbojas? Fantāzijās es noņēmu daudzdzīvokļu nama mūra fasādi, lai redzētu, kā nama iemītnieki kā skudriņas pūznī aizvada savu ikdienas dzīvi, un centos iztēloties, kā izskatītos visi purva iemītnieki, ja pēkšņi viss tajā esošais ūdens, dubļi un augi kļūtu neredzami. Mani interesēja dzīvās sistēmas.
Darbā "Insaits" es atveidoju psiholoģisko un sociālās saskarsmes sistēmu, kas aptver gan mani, gan skatītāju. Šī sistēma arī ir dzīva, bet nav redzama, un tās vizualizācija mākslasdarbā ir manas iztēles auglis. Darbā attēlotā psihes topogrāfija jeb karte ir kā indīvīda patības konstrukcija – tā ir nelineāra kolāža, kurā apkopoti dzīves pieredzi simbolizējoši tēli. Darbā šī sistēma parādīta kā vienots organisms. To pamato psihiskā determinisma teorija – uzskats, ka psihiskā dzīve notiek nemitīgi un nekas nenotiek tāpat vien – katrai domai, atmiņai, izjūtām un darbībām ir cēlonis, kuru mentālu notikumu izraisa iepriekšēja pieredze un gan apzināti, gan neapzināti notikumi.
"Insaits" kompozicionālā uzbūve veido cilpas formu. Tajā cirkulē gan ārējās, gan cilvēka iekšējās pasaules cēloņu un seku vai drīzāk seku un seku virknes, kas veido nebeidzamu ķēdi. Šī darbā attēlotā cirkulārā enerģijas uzlāde attiecas gan uz vienu ieelpu un izelpu, uz vienas sīkas vajadzības apmierināšanu, gan uz visu dzīvi kopumā no piedzimšanas līdz nāvei. Vizuālā valoda raksturo realitātes subjektīvo dabu, kuru veido katrs indivīds, pielāgojot psiholoģiskās projekcijas, sistēmas un shēmas. "Insaits" ir saturiski piesātināts darbs, kurā skatītājs ir aicināts piedzīvot un atklāt vizuālu stāstījumu, veidojot savas asociāciju un izjūtu versijas par darba tēmu. Darba realitāte ir tas, ko skatītājs izjūt un tas, kādu nozīmi viņš tam piešķir.
Psihe nesastāv tikai no ārējās un iekšējās pasaules iespaidu uzsūkšanas un apstrādāšanas procesiem, bet arī no izlādes. Cilvēks ir "aparāts" ar input un output funkcijām. Mākslas darba interaktivitāte dod iespēju, kustinot peli, ar kursoru kā gaismas avotu atklāt grafiskajā attēlā slēpto slāni, proti, ielūkoties otrpus darba redzamajai parādes fasādei. Šis tehniskais risinājums ļauj pieredzēt darbu ļoti intīmā līmenī un simbolīzē insaitu. Insaits ir jēdziens, ar kuru apzīmē pēkšņu atklāsmi, intuitīvu problēmas aptveršanu bez loģiskas analīzes palīdzības.
Nelielais "gaismas" laukums, kurā skatītājs atsedz darba otro slāni simbolizē indivīda unikālo pieredzes lauku, kas nosaka subjektīvo un individuālo pasauli un var gan atbilst, gan neatbilst objektīvajai realitātei. Redzamais un slēptais darba līmenis ir reference uz apziņas un bezapziņas lidzāspastāvēšanu, iekšējās un ārējās pasaules attiecībām un dažādu citu uztveres polaritāti, piemēram, vakardienas un šodienas cilvēka iekšējās patības nesakritību.
Darba vizuālo pamatstruktūru veido galda spēles "Cirks" interpretācija. Tā ir daudzviet pasaulē vairākās paaudzēs labi pazīstama galda spēle, kuras pirmsākumi meklējami tūkstošiem gadu senā pagātnē. Spēles struktūra un koncepcija sasaucas ar pašizziņas procesu, tajā spēlētāja ceļu ietekmē ārēji apstākļi - veiksme un neveiksme, un spēlētāju kopīgais piedzīvojums un morālā pieredze imitē dzīves situāciju un emociju izspēli. Spēle ir stāstījuma forma, kurā ir noteikumi un daži ieplānoti scenārija virzieni, tomēr galvenais stāsta varonis un stāstnieks ir pats spēlētājs.
Lai pilnībā apgūtu darba cilpas kompozīciju un aplūkotu grafisko zīmējumu, attēlu var pabīdīt ar peles kursoru, uzklikšķinot un pavelkot.